Vai ir jēga uzdrīkstēties? Vai iespējams pārvarēt savas bailes?

Jautājums:

Ja man ir problēmas atliku likām..zems pašnovērtējums, nomāktība un bezcerība, bailes bailes bailes!!! Esmu sapratusi ka netieku ar savu iekšējo pasauli galā un līdz ar to rodas dusmas..Un te protams visu neuzskaitīšu…saprotu ka pati neko nevaru izmainīt un man vajag palīdzību!!! Bet man ir tāds trūkums- es svešam cilvēkam nespēju atklāties..savējo nav ar ko parunāt. Vai ir jēga iet pie psihoterapeita?

Atbilde:

Viennozīmīgi un neapšaubāmi- IR jēga! Lai pārvarētu grūtības, ar kaut ko ir jāsāk, ir jāpser pirmais solis, un tas VIENMĒR ir grūti, traucē šaubas, bailes un neticība, ka var izdoties, bet, lai kaut kas mainītos, IR JĀRISKĒ. Cita ceļa nav.

Jūsu situācijā tas būtu- aiziet uz pirmo vizīti. Un ir iespējams, ka atklāties būs viegli un dabiski, tā ir īpaša vide, kurā Jūsu fantāzijas var nepiepildīties.

Bet ja tomēr saruna prasīs saņemšanos un piepūli, tik un tā ir vērts to darīt- psihoterapeits ir labvēlīgi noskaņots un neitrāls- nav saistīts ar Jūsu dzīvi, viņam uzticēties ir vieglāk, un kad izdosies tikt galā ar bailēm no viņa (nelabvēlības, kritikas u.t.t), tas pats notiks attiecībās ar citiem cilvēkiem- un ar laiku Jums uzradīsies “savējie”, ar ko parunāt.

Jūs esat gudra un ar pašizpratni apveltīta sieviete, tikai nomocījusies pašpārmetumos un iestigusi paralizējošu baiļu purvā. Un brīnišķīga ir vēlēšanās tikt no tā ārā! Un tas ir iespējams. Metiet šaubas pie malas, un- uz priekšu!