Jautājums:
Sveiki! Saprotu,ka no attāluma, neredzot bērnu, grūti būs komentēt situāciju, bet es vairs nezinu,ko darīt. Meitai ir gadiņi. Grūtniecības laikā viņas tēvs mani psiholoģiski pazemoja un terorizēja, skandāli mājās turpinājās 1,5gadu, līdz es tiku no šī vīrieša vaļā. Bet jau kopš dzimšanas es novēroju savā bērnā nevaldāmas, biedējošas histēriju lēkmes. Bieži tās notiek naktī,kad pilnīgi guļoša viņa pēkšņi pamostas ar šausmīgu kliegšanu un nekas nespēj viņu nomierināt, tas ilgst ap 20-30 min, kuru laikā liekas,ka viņa mūs nedzird un nelaiž sev klāt, ka bērns ir kaut kur citur. Arī ikdienā ir problēmas ar viņas audzināšanu- pilnīga nepaklausība un ļoti liels nervozums, kas izpaužas nemitīgā kustīgumā, nespēj ne mirkli nosēdēt uz vietas, nespēj koncentrēties uz kaut ko ilgstoši. Bērnudārza gaitas nepatīk un situāciju vēl vairāk pasliktina- bērns ir kļuvis vēl čīkstīgāks. Brīžiem nolaižas rokas… Bet audzinātājas saka, ka tas nav hiperaktivitātes sindroms, bet gan šausmīgs nervozums. Man brīžiem liekas,ka bērnam burtiski “iet ciet” kaut kas… Varbūt varat palīdzēt ar vismaz kaut kādu padomu?Būšu pateicīga!Paldies par man veltīto laiku!
Atbilde:
Labdien! Paldies par jautājumu! Pirmais, ko Jums ieteiktu,- apmeklēt bērnu neirologu, nakts šausmas var būt arī neiroloģiskas saslimšanas izpausme, tad meitai palīdzētu zāles.
Runājot par nervozitāti, tā ir ļoti atkarīga ne tikai no pārdzīvojumiem, atrodoties mammas vēderā, un māju gaisotnes dzīves sākumā, bet ļoti daudz arī no tā, kā jūtaties Jūs pati, cik priecīga, mierīga un līdzsvarota esat ikdienā. Līdz ar to rūpes pašai par savu labsajūtu un savas dzīves sakārtoša ir otrs, ko Jūs varētu darīt.
Un visbeidzot un tikpat nozīmīgi- veidot tādas attiecības ar meitu, kas ļautu viņai justies drošākai un mierīgākai. Un te ir vairāki svarīgi soļi: plānojiet dienas ritmu tā, lai pēc iepsējas mazinātu steigu,- celieties mazliet ātrāk, lai rīta cēliens paietu mierīgi, nesteidziniet meitu ar ģērbšanos, nerājiet par kavēšanos, samīļojiet, kad modinat un dariet to ar smaidu sejā, līdzīgi- par gulētiešanu, dodieties pie miera savlaicīgi, lai iznāk laiks gan sarunai par dienas gaitām, gan pasaciņai, dziediet šūpuļdziesmas pat ja Jums ir slikta balss un nav muzikālās dzirdes. Katru dienu vismaz 20-30 minūtes veltiet meitai nedalītu uzmanību, tas būtu- priecīgi un aizrautīgi dariet kopā to, ko viņa vēlas- runājieties, spēlējiet paslēpes, spēlējieties ar lellēm, dejojiet, dziediet u.t.t. Mieru un drošību bērnā rada arī notikumu paredzamība- izstāstiet, kā paies diena, ko darīsiet, ko esat ieplānojusi, ja pasākumi ir lielāki, neikdienišķi (brauciens pie tāliem radiem, leļlu teātris), runājiet par tiem vairākas dienas iepriekš. Kad atstājat meitu bērnudārzā vai pie citiem cilvēkiem, pastāstiet, cik ilgi viņa tur būs, kas atnāks pakaļ. Kad meita čīkst, raud, ir satraukta vai dusmīga, nerājiet (pat ja tas kaitina), bet aprunājieties, mēģiniet saprast, ko viņa vēlētos, pažēlojiet, ja to nevar dabūt, samīļojiet, mieriniet. Nervozitātei ir divas zāles- mīlestība un skaidri, bērnam saprotami un pastāvīgi (cik iespējams nemainīgi) noteikumi.
Palīdzoša ir arī smilšu terapija, kas bērniem ļoti patīk.
Lai izdodas!