Jautājums:

Labvakar! Mūsu atvasīte nu jau otro gadu iet uz bērnudārzu, bet tā īsti iejutusies nav vēl joprojām un jo projām sapņo par to, ka uz bērnudārzu nevajadzēs iet. Viens no iemesliem- viņai “nepatīk” audzinātāja, kurai skaļa balss, un kura rājas un puikas, kas sit un grūž. Ar aduzinātāju esmu runājusi- viņa nekādas problēmas meitas uzvedībā nav pamanījusi, ja nu vienīgi pievērsusi bērnam pa maz uzmanības, jo bērns visu prot un māk. Visu savu sāpi esmu izteikusi audzinātājai, kura cenšas ar meitu sadraudzēties un veidot kontaktu. It kā bija jūtams neliels uzlabojums meitas sajūtās, bet nu atkal viss pa vecam-gaida, kad būs brīvdienas un dusmojas, ka tās nav uzreiz, pie tam viņa labāk izvēlas slimot, nekā būt vesela un doties uz bērnu dārzu. Sakiet lūdzu, kā man, kā bērna vecākam rīkoties un ko darīt, lai palīdzētu bērnam? Un kāds ir psihologa viedoklis par b/d grupiņas maiņu, ja bērns pats par to izrāda interesi.

Atbilde:

Labdien! Iemesli nepatikai pret bērnudārzu varētu būt daudzi. Ja meitiņai vēl nav trīs gadu, visticamākais- viņa vēl nav gatava iet dārziņā, tad labākais- būtu atrast iespēju uz pusgadu, gadu bērnudārza gaitas atlikt. Ja vecums pārsniedz trīs gadus, arī tad tās var būt šķiršanās grūtības no mammas, vecākiem (tad meitai būs grūtības arī palikt ar omīti, palikt vienai bērnu laukumiņā lielveikalā). Nepatika pret skaļo un mazliet nevērīgo audzinātāju arī var būt negribēšanas avots, tomēr ar simpātisku audzinātāju tādā gadījumā grūtībām vajadzēja pazust. Varbūt iemesls slēpjas attiecībās ar vienaudžiem- trūkst saskarsmes pieredzes, mākas sevi aizstāvēt pret puikām. Varbūt meitiņa pati par sevi jūtas nedroša, bikla- audzinātāja viņas grūtības nav ievērojusi, tas liek domāt, ka viņa nerāda savas izjūtas, patur tās sevī. Esat meitu daudz apvaldījuši, ierobežojuši? Varbūt pati daudz raizējaties, jūtaties nedroša- tad viņa var būt pārņēmusi Jūsu attieksmi pret pasauli…

Ja vecums lielāks par 3 gadiem:

Ieteiktu Jums apmeklēt smilšu spēļu terapeitu, lai tiktu skaidrībā, kas tieši aiz nepatikas pret bērnudārzu slēpjas un kā vislabāk meitai palīdzēt.

Katrā ziņā būtu svarīgi, cik iespējams, meitas situāciju atvieglot- mainīt grupiņu, ātrāk iet pakaļ uz dārziņu (varbūt kādu dienu pirms pusdienas laika), iedrošināt un mācīt aizstāvēties pret pārdarītājiem. Varat arī pavērot viņas komunikāciju ar vienaudžiem, varbūt tur redzamas kādas grūtības (sadarboties, piekāpties, uzdrīkstēties)- kuras, esot līdzās, palīdzēt pārvarēt. Atbalstīt un slavēt visas patstāvības izpausmes, tādējādi veicinot vēlmi augt lielai un attīstīties (pretēju vēlmei regresēt- slimot un palikt mājās).

Lai izdodas rast risinājumu!