Jautājums:

Labdien . Sakat lūdzu , kur man vēl griesties . Mans dēliņš Jāzeps ir ievietots Rehabilitācijas centrā Saulrīti . Mājās viņs lietoja pārmērīģi alkoholu un klaiņoja apkārt , bet tagad viņš atrodoties tur sācis bēgti no tās iestādes uz Rigu , klaiņo apkārt un lieto narkotikas . Katru nedēļu man no Viļānu novada ir jābrauc uz policīju viņu izņemt . Protams man arī palīdz sociālie darbinieķi . Sakat lūdzu kā man rīkoties ? Vai ir kaut kādas iestādes kur es varētu to bērniņu izārstēt . Jo viņš pats to nevēlas . Viņš klaiņo pa Rīgu un lieto narkotikas līdz tam bīdim kamēr noķer policija . Ieskiet lūdu kā man rīkoties.

Atbilde:

Labdien! Situācija ar dēlu ļoti smaga, saprotu, ka jūtaties nomocījusies un izmisusi. Atkarība ir hroniska slimība, kuras ārstēšana prasa laiku un, galvenais, vēlmi tikt ar to galā no paša atkarīgā. Ja dēls nevēlas atteikties no patreizējā dzīvesveida, neko daudz palīdzēt nav iespējams. Tomēr dažreiz mēdz būt tā, ka mainoties dzīves situācijai, nobriestot, cilvēks pats vienā brīdī pieliek vecajai dzīvei punktu.

Nevarēšu Jums ieteikt, ko vēl varētu darīt ar dēlu, viņš jau ārstējas slēgta tipa iestādē, domāju, ka neko vairāk ar viņu darīt nevarat. Vairāk zinoši šajos jautājumos ir narkologi, sociālie darbinieki, policisti, varbūt viņiem ir kāds risinājums? Viņu ieteikumos noteikti vajadzētu ieklausīties.

Tomēr ir lietas, ko Jūs varētu darīt ar sevi, gan dēla, gan pati savā labā.

Svarīgi arī Jums pašai izvairīties no līdzatkarīgas uzvedības, tas būtu- tādas rīcības, kas pasargā dēlu no alkohola un narkotiku lietošanas sekām un atvieglo kaitīgo vielu lietošanu, tas būtu- nedot naudu,pat ja viņš ļoti lūdz, nerisināt viņa problēmas, neattaisnot viņa rīcību citu cilvēku priekšā. u.c. Par to vairāk Jums varētu pastāstīt sociālie darbinieki un narkologi.

Otra lieta- pieņemt, ka dēlam ir pašam sava dzīve, kuru viņš veido pats. Viņš jau ir pusaudzis, Jūsos vairs neko daudz neklausās, joprojām esat par viņu atbildīga kā par savu bērnu, viņam joprojām vajadzīgs Jūsu atbalsts un rūpes, tomēr viņš stipri vien no Jums jau attālinājies un daudz ko nosaka pats, līdz ar to šobrīd, iespējams jāpieņem diezgan liela bezspēcība, jāizdara viss, ko iesaka sociālie darbinieki un vienkārši jāgaida. Savu mīlestību un rūpes, gādību esat dēlam iedevusi līdz pusaudža vecumam, tā ir viņa bagāža, šobrīd neko vairāk iedot nevarat.

Gribas novēlēt labas beigas. Un lai pietiek izturības spēka un gudrības tās sagaidīt.