Dēla rupjā valoda.

Jautājums:

Kaa reagjeet,ja mans deels(16),peec meegjinaajuma ar vinju komuniceet, velta man visrupjaakos nosaukumus,veel,kaut es nospraagtu u.t.t.Tas jau ievelkas gadiem,un nu jau katru dienu “uzkriitu uz nerva”.Laiks,kad vareeja iedot pa muti,pagaajis.Objektiivi veerteejot,esmu ļoti normaala,mieriiga,straadiiga sieviete. Patiesi,nesaprotu ko domaat,gaidiit,kaa reagjeet?

Atbilde:

Labdien! Jūsu situācija nepatīkama un grūta, labā ziņa ir tāda, ka pēc 16 gadu vecuma komunikācija ar pusaudzi parasti uzlabojas. Pusaudži eksperimentē ar rupjiem vārdiem un ekspirementē ar robežām- cik daudz ar kuru cilvēku var atļauties. Ja agrāk esat “iedevusi pa muti”, tas liek domāt, ka arī pati dusmās vai bezspēcībā esat nesavaldīga un pārkāpjat robežas, tad arī dēlam to vieglāk izdarīt (esat iedevusi paraugu).

Ja gadiem ievilkušās sliktas attiecības, tad varbūt jau nojaušat nesaskaņu cēloni. Vai tur varētu ko darīt? Pusaudža vecumā- normāli, ka bērnu- vecāku attiecības pasliktinās, bērns vecākus noraida, vērtē kā “stulbus” un “nesaprotošus”, ja jau pirms pārejas vecuma nesapratāties ar dēlu- plaisa palielināsies.Taču kļūstos pilngadīgam un aizejot no vecāku mājām, bērna izturēšanās pret mammu un tēvu uzlabojas. Tā nu atliek izturēt un gaidīt.

Šobrīd, man liekas, varat tikai aizrādīt dēlam, atteikties risināt kaut kādus jautājumus, kamēr viņš nerunā pieklājīgi, neturpināt sarunu. Jūs arī varētu ieklausīties viņā, kas tieši no Jūsu puses izraisa rupjību lavīnu, un, ja iespējams, apdomāt, kā pati varat paiet viņam pretī, piekāpties. Vēl palīdzoša ir vīrieša klātbūtne, jo no tēva pusaudži baidās vairāk kā no mammas.

Lai izdodas!