Bērna psiholoģiskā sagatavotība skolai. 2016.maijs

Jautājums.

Labdien! Man ir radusies problēma, ar kuru dotajā brīdi netieku galā. Manai meitai novembra vidū būs septiņi gadi un tā kā būtu jāsāk iet skolā. Šobrīd ir iemācijusies lasīt, ir dienas kad labāk un ir dienas kad sliktāk, ir vārdiņi kas vēl sagādā grūtības. Rakstīt raksta ar kļūdām. Skaita un rēķina. Šobrīd privātā bērnudārza pasniedzējas apgalvo, ka bērns psiholoģiski nav vēl gatavs apmeklēt skolu.(apmācība notiek pēc Montesori programmas). Meita man pēc dabas ir kautrīga, ir vajadzīigs laiks, adaptēties jaunos apstākļos. Bērnudārzā audzinātājai labākais palīgs, bet ar bērniem no rītiem distancēta, pēcpusdiena neko tādu neesmu novērojusi. Mājās ir hiperaktīva, vēlas daudz ko darīt…. Audzinātājas apgalvo, ka nespēj noturēt uzmanību. Vai mums ir jāapmeklē psihologs, lai izvērtētu bērna gatavību skolai. P.S. Bērns pats ļoti vēlas uz skolu, un vairāk ir satraucies par to, ka varētu netikt…

Atbilde.

Labdien! Ja meitai 7 gadi būs novembrī, skola jāsāk apmeklēt nēkamgad, kad būs pilni 7, bet to var darīt arī šogad. Emocionāla vai psiholoģiska gatavība skolai ietver vairākus aspektus. Pirmais ir gribēšana iet skolā. Nākamais- gatavība un spēja nodoties mācību procesam, koncentrēties, būtībā tas nozīmē spēju atlikt malā savas intereses un vēlmes, piemēram, rotaļāties, parunāties ar draudzeni, aiziet padzerties vai ieēst kaut ko garšīgu, lai mācītos un lai mācītos arī kaut ko tādu, kas ļoti neinteresē.  Tālāk- svarīgi, ka attiecības ar vienaudžiem kļūst interesantākas, personiski nozīmīgākas par attiecībām ar pieaugušajiem, tas izpaužas tā, ka bērns izvēlas bērnu, nevis audzinātājas vai skolotājas sabiedrību. Vēl svarīga patstāvības attīstība- pašai tikt galā ar savām lietām, nepazust skolā u.tml. Dzīve skolā ir grūtāka, atbildīgāka kā dzīve bērnudārzā.

Runājot par Jūsu meitu, liekas, viņas gatavība skolai ir daļēja un, iespējams, pilnīgi atbilstoša viņas vecumam- 6 gadiem. Šādā situācijā konsultācija pie psihologa būtu noderīga, lai izvēlētos meitai labāko risinājumu. Turklāt Jūs varētu aprunāties arī par meitas biklumu un hiperaktivitāti,  tie var norādīt uz kādām grūtībām, ko varētu palīdzēt meitiņai pārvarēt.

Ja izlemjat par labu dārziņam, tad svarīgi lēmumu meitai paskaidrot tā, lai viņa nejustos sliktāka kā citi bērni. Piemēram, sakot, ka viņai tomēr ir tikai 6 gadi un ka uz skolu varēs iet nākamgad, kad būs pilni 7. Svarīgi, lai arī Jūs par to nepārdzīvotu. Tie bērni, kas sākuši skolas gaitas par agru, cieš, viņiem grūti izpildīt skolas prasības un tas vairāk iedragā pašvērtējumu kā ilgāks laiks sagatavošanā, turklāt skolas problēmas, ja sākušās, nereti turpinās visu skolas laiku, sabojājot prieku mācīties un ticību sev. Tas, ka Jūs tik uzmanīgi apsverat šo jautājumu, ir ļoti labi.

Lai izdodas pieņemt meitai labāko lēmumu! Ar cieņu, Baiba Gerharde