Jautājums:
Manam dēlam tagad ir 5 gadi. Katru rītu viņs raud par to ka negrib iet uz bērnudārzu, tas notiek jau no ta brīža, kad sāka apmeklēt bērnudārzu (2,5 gadu vecuma).Bērnudārzu neesam mainījuši, jo dzīvojam laukos un izbraukāt uz citu pagastu nav iespējams. Esmu runājusi ar dēlu kāpēc viņam nepatīk un tā lielākā bēda ir tā ka viņam dara pāri daži vienaudžu puikas. Esmu runājusi arī ar audzinatajām un auklītem, vinas saka ka esot bezspecīgas pret to puiku pāridarījumiem manam dēlam un apstiprina ka tāda lieta ir. Esmu runājusi arī ar lielākā pāridarītāja mammu, jo šis puika dzīvo kaimiņos un vasarā bērni satiekas uz bērnu laukumiņa pie mājas un ir bijuši nopietni pāridarījumi par kuriem klusēt nevarēju (nometāts ar akmeņiem, nogrūst no liela augstuma, saspārdīts utt.) Esmu savam puikam arī teikusi, lai nespēlējas ar šo puiku, bet dēls saka ka viņs arī tā darot, bet tas puika atnāk un sabojā viņa mantas, dara pāri, apsaukājs utt. Tagad bērnam dodam nomierinošus līdzekļus, jo tas nervu stress ir tik liels ka bērnam pat ir neliela temperatūra. Ģimenes ārsts ir teicis ka mans dēls tad nevar iet uz bērnudārzu. Savu bērnu audzinu ar labām manierēm un apkārtējie arī neko sliktu par manu dēlu nesaka, pat pienāk klat un slavē, arī bernudārzā mācās labi un akurati veic savu darbiņu. Tā pat arī ģimenē man ar vīru ir ļoti labas attiecības, nekad nestrīdamies, nav majās nekādas dzeršanas vai vēl kādu nelabvelīgu apstākļu. Es nezinu ko man darīt, lai palīdzētu savam dēlam būt bernudārzā smaidīgam.
Atbilde:
Viss Jūsu aprakstītajā situācijā norāda uz emocionālu un fizisku vardarbību kā galveno bērnudārza grūtību iemeslu. Radikāli neatrisinot šo situāciju, nepārtraucot vardarbību, Jūsu dēls smaidīgs uz dārziņu neies, un turklāt tas atstāj arī ļaunu iespaidu uz bērna psihi- sevis uztveri un attieksmi pret attiecībām (Jūs viņam šobrīd “māciet”, ka sišana un pazemošana ir normāla attiecību sastāvdaļa- pieaugušie to nevar novērst 2,5 gadu laikā, tātad- tas ir pieļaujami), ar šādu pieredzi bērns var kļūt par “upuri” vai “agresoru” uz visu dzīvi.
To nesaku, lai Jūs šokētu vai biedētu, bet, lai parādītu, cik nopietni un postoši tas ir.
Kā novērst vardarbību? Runāšana ar audzinātājām un mammu neko nedeva. Varbūt pie lietas ir jāķeras tēvam un pāridarītāju jāparunā “vīru valodā”? Varbūt varat panākt, ka vainīgo zēnu izlsēdz no dārziņa (skolās šādas iespējas ir, nezinu tikai, vai visās situācijās)? Vēl kaut kas cits, ko varētu darīt? Iemacīt dēlam dažus efektīvus spēka paņēmienus, ar kuriem sevi aizstāvēt? Pārcelšanās uz dzīvi citur (dārziņa maiņa) ir galējais risinājums, bet noteikti apsveriet arī to- cik ilgi Jūs pati būtu ar mieru nākt mājās no darba katru dienu darbabiedru iekaustīta?
Bērna veselība un nākotne noteiki ir ārkārtīgi nozīmīgi apsvērumi, lai mierīgai nogaidīšanai pieliktu punktu. Un arī Jūsu veselība un nākotne- dēla vēlākās veselības vai uzvedības problēmas, sagādās ciešanas un raizes arī Jums.
Lai Jums izdodas! Lai atrodat veidu, kā pasargāt visdārgāko, kas Jums ir!