Biežākās bažas

Kā es varu būt drošs, ka saņemšu kvalitatīvu palīdzību?

Juridiska drošības garantija ir Latvijas Ārstu biedrības izsniegts sertifikāts.

Tomēr dzīvē reizēm svarīgāka ir emocionāla paļāvības sajūta un cerība, ka tieši šis ārsts man varēs palīdzēt. Uzticību rada sajūta, ka psihoterapeits saprot, kas ar jums notiek, saredz grūtību saknes, pareizi prognozē gaidāmos sarežģījumus nākotnē (gan terapijā, gan dzīvē).

Psihoterapeits pastāstīs, kādas pārmaiņas var panākt ar psihoterapijas palīdzību un aptuveni, cik laika tas prasīs, norādīs arī uz vēlmēm, ko piepildīt nebūs iespējams.

Ārsta pienākums ir arī godprātīgi informēt par citām ārstēšanas metodēm.

Ja šaubas vai neapmierinātība rodas psihoterapijas gaitā (un tā var būt jebkurā terapijā), tad jāiet uz nākošo vizīti un tas jāpārrunā.

 

Vai nesaņemšu ārsta nosodījumu, kritiku, izsmieklu?

Saruna notiek cieņas pilnā gaisotnē, paužot patiesu interesi par pacienta grūtībām, dzīves pieredzi, un vēlmi izprast viņa iekšējo pasauli. Tomēr ārstam var gadīties norādīt uz nepatīkamām lietām vai cilvēka paša ieguldījumu savās grūtībās, bet tas vienmēr notiek, līdztekus paužot cieņu un sapratni.

Dažreiz cilvēks pats jūt dziļu kaunu par sevi un šādu attieksmi „sagaida” no citiem, baidoties, ka arī ārsts varētu ko pārmest vai izturēties augstprātīgi. Tad iesaku uzdrīkstēties un sarunāt tikšanos!

 

Vai tas, ka apmeklēšu psihoterapeitu, nenozīmē, ka esmu traks?

Nē! Ja kādam ir psiholoģiskas grūtības, tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir traks (tāpat kā klepus nenozīmē plaušu vēzi vai zilums- lauztu roku). Patiesībā vairums psihoterapeita pacientu ir gudri un apdāvināti cilvēki, kuru dzīvēs kaut kādā periodā kaut kas ir samezglojies.

 

Vai nekļūšu atkarīgs?

Psihoterapija noris sekmīgāk, ja starp tās dalībniekiem izveidojas uzticības pilnas attiecības, ja pacients jūt pieķeršanos, vajadzību runāt par sevi, ja vizītes gaida. Tā nebūs atkarība, bet auglīga sadarbība. Psihoterapija spēcina tās personības īpašības, kas veicina neatkarīgu domāšanu un rīcību- tātad tieši pretēji.

Tomēr var attīstīties arī atkarība, parasti, ja personībā jau ir atkarības iezīmes (piemēram, alkohola, azartspēļu, iepirkšanās atkarība) vai tendence veidot atkarīgas attiecības, tad psihoterapija palīdzēs no atkarības atbrīvoties. Atkarība nav nekas briesmīgs un nepārvarams, šajā gadījumā tā būs terapijas daļa.

 

Vai man labāk neizvēlēties medikamentus?

Bieži vien tiešām ir iespējams izvēlēties psihoterapiju, zāles vai abus kopā. Katrai metodei ir savi plusi un mīnusi, ko vislabāk pārrunāt vizītē.

Psihoterapija ir vismaigākā iejaukšanās metode, tai nav negatīvu blakusparādību (sliktas dūšas, miegainības, galvassāpju u.t.t), turklāt psihoterapija sniedz ne tikai atvieglojumu no simptomiem, bet daudz vairāk, un tā ir arī vislabākā profilakse pret recidīviem (slimības atkārtošanos).

Smagāku traucējumu gadījumā psiholoģisku ārstēšanu var vai pat vajag kombinēt ar medikamentiem, tad psihoterapeits pats to piedāvās.

Ja cilvēks jau lieto zāles, tad psihoterapijas pievienošana ārstēšanā palielinās izveseļošanās iespējas un uzlabos dzīves kvalitāti.