Bailes un Fobijas

2011. gada 28. janvāris

Grieķu valodā „fobos” nozīmē bailes.

Bailes

– tā ir emocija, no kā cilvēki baidās visvairāk, ko vismazāk gribētu piedzīvot, visnomācošākās no visām jūtām. Bailes rodas draudu un briesmu situācijā un mudina meklēt drošu vidi, palīdzību (drošu aizstāvi).

Lai cik nepatīkamas, bailes mums ir vajadzīgas, tās cieši saistītas ar pašaizsardzības instinktu, kas nodrošina izdzīvošanu (pārgalvīgiem cilvēkiem, kā arī tiem, kas aizraujas ar bīstamiem, ekstremāliem sporta veidiem, no kā „parasti” cilvēki baidās, ir lielāka iespēja ciest nelaimes gadījumā vai pat iet bojā).

Dažreiz bailes izraisa sastingumu, pilnīgu nespēju pakustēties. To skaidro kā mantojumu no mūsu dzīvnieku senčiem, kas bēgot sastinga, izliekoties par beigtiem, jo ir plēsēji, kas uzbrūk tikai kustīgiem objektiem. Tad sastingums pilda tādu pašu aizsardzības uzdevumu kā bēgšana.

Bailes ir iedzimtas, tās izjūt visi cilvēki.

Baiļu pārdzīvojums

Bailes izraisa vairākas pārmaiņas organismā, kas mobilizē cilvēku rīcībai: sašaurinās ādas asinsvadi (nobālēšana aiz bailēm), var rasties trīce un „zosāda”, auksti sviedri, sausuma sajūta mutē, zobi var būt krampjaini sakosti vai klabēt, paātrinās un pastiprinās sirdsdarbība (sirds sitas kaklā), paātrinās un padziļinās elpošana, paplašinās acu zīlītes (bailēm lielas acis), tiek bremzēta kuņģa- zarnu trakta darbība, gremošanas procesi, jo visa enerģija tiek novirzīta ķermeņa muskulatūrai, asinīs palielinās cukura līmenis (dod enerģiju) un vielu, kas paātrina asins recēšanu.

Visdrošākais signāls, kas atklāj bailes, ir mīmika- uzacis piepaceltas un viegli savilktas uz virsdeguni, acis plaši atvērtas, nedaudz pacelts augšējais plakstiņš atsedz acs baltumu, acīs bailes.

Bailēm raksturīgs specifisks emocionāls pārdzīvojums jeb, citiem vārdiem sakot, cilvēks JŪT bailes. Nelielas bailes izjūt kā trauksmainas priekšnojautas, nemieru, bailēm pieaugot, cilvēks izjūt arvien lielākus draudus savai labklājībai, stipras intensīvas bailes rada pilnīgu neaizsargātības sajūtu un grauj pārliecību par personisko drošību. Visspēcīgākā baiļu izjūta ir šausmas.

Baiļu pārdzīvojuma laikā sašaurinās uzmanība, cilvēkam koncentrējoties tikai uz briesmu izraisītāju, tas ierobežo uztveri, domāšanu, rīcības brīvību, mēdz teikt, ka bailes paralizē.

Ar ko fobija atšķiras no bailēm

Bailes ir normāla reakcija draudu un briesmu situācijā.

Vēl bailes izraisa sāpes, vientulība (cilvēks to izjūt kā apdraudējumu drošībai), strauja tuvošanās (jaunākie pētījumi norāda, ka zīdaiņiem otrajā pusgadā bailes izraisa ne tik daudz svešs cilvēks, cik svešinieks, kas strauji tuvojas, īpaši liela auguma vīrietis), pēkšņas izmaiņas apkārtnē (troksnis, gaisma u.c.), neparasts notikums, augstums (noteiktā vecumā bērni sāk baidīties no augstuma).

Ar fobiju apzīmē iracionālas, nesaprotamas bailes, kad vienu cilvēku biedē kāds objekts (lieta, dzīvnieks) vai situācija, kur vairums cilvēku nekādas briesmas nesaskata. Piemēram, lifts ir visnotaļ noderīgs pārvietošanās līdzeklis, kas mūs nekādi neapdraud, taču cilvēkam, kas vairākas stundas pavadījis starp stāviem iesprūdušā kabīnē, var attīstīties fobija, kas liek viņam turpmāk izmantot tikai kāpnes.

Fobijai raksturīga izvairīšanās no bailes un trauksmi izraisošām situācijām, un šī izvairīšanās prasa lielāku vai mazāku piepūli un ierobežo cilvēka dzīvi, izvēles brīvību.

Fobiju iedalījums

Specifiskas (izolētas) fobijas gadījumā ir bailes no kādas vienas noteiktas situācijas (lidošanas lidmašīnā, zobārsta apmeklējuma, bailes saslimt ar vēzi vai sirds infarktu, bailes peldēties) vai konkrēta objekta (suņa, zirnekļa, pērkona, pagraba, raganas u.t.t.).

Sociālās fobijas centrā ir bailes piedzīvot kaunu un izgāšanos citu cilvēku klātbūtnē, bailes nokļūt uzmanības centrā, iztēlojoties, ka apkārtējie noteikti ievēros un negatīvi novērtēs (izsmies, kritizēs) attiecīgo rīcību. Piemēram, cilvēks baidās publiskās vietās ēst, dzert, runāt, neapmeklē publisko tualeti, nespēj iepirkties, jo domā, ka apkārtējie ielūkojas viņa groziņā ar nosodošiem skatieniem, jo viņš pērk „nepareizos” produktus. Bailes var skart kādu vienu situāciju vai arī attiekties uz jebkuru sabiedrībā notiekošu darbību. Citu viedoklim te tiek piešķirta pārāk liela nozīme, pašvērtējums- kā likums, pazemināts. Citi liekas vareni un bargi, nevis, teiksim, draudzīgi un atbalstoši.

Agorafobijai raksturīgas bailes atrasties sabiedriskās vietās, ļaužu pūlī, vienatnē braukt transportlīdzeklī (vilcienā, autobusā) vai atrasties tālu no mājām (ceļojumā). Cilvēks baidās, ka viņam paliks slikti un neviens nespēs sniegt palīdzību. Bailes spiež cilvēku izvairīties no tās izraisošām situācijām, tādējādi ierobežojot dzīvi un pārvietošanās iespējas. Smagākos gadījumos var nonākt tik tālu, ka cilvēks vispār nespēj patstāvīgi atstāt mājas. Nedrošība ievērojami mazinās vai pat izzūd pavisam, esot kopā ar pazīstamu un uzticamu personu.

Fobiju izcelsme

Fobijas ir ļoti daudzveidīgas un arī ar to sirgstošo cilvēku likteņi, personības. Tomēr var teikt, ka dziļākās fobiju saknes meklējamas cilvēka bērnībā, tās ir nofiksējušās bērna bailes un nedrošība. Vecāki nav bijuši pieejami tad, kad tas bijis bērnam vajadzīgs, vai arī nav iejūtīgi reaģējuši, mierinājuši, aizstāvējuši.

Smagas sekas atstāj kaunināšana un izsmiešana par bailēm, dažreiz vecāki domā, ka mazam zēnam jābūt kā vīrietim- drosmīgam, tādam, kas nemeklē atbalstu pie mammas.

Apkārtējai videi ir daudz mazāka nozīme, piemēram, ja bērnam būs droša pieķeršanās mammai/ tētim, tad viņš jutīsies samērā mierīgi arī spriedzes situācijās, tādās kā kaimiņu sacelts tracis vai pat kautiņš, autoavārija, kāda ģimenes locekļa nokļūšana slimnīcā, vētra, kurā pazūd elektrība u.c.

Bērniem un pusaudžiem ar noslieci uz bailēm nav uzticības pret vecākiem, viņi ir izjutuši draudus tikt pamestiem vai zaudēt vecākus.

Apdraudētības vai briesmu sajūta nofiksējas kopā ar pamestības sajūtu (kad mamma nav bijusi pieejama) un nāk līdzi, vēlāk tā tiek pārnesta uz citām situācijām (piemēram, sociālās fobijas gadījumu, tie ir vecāki, kas bijuši pārlieku stingri, par maz atbalstījuši, uzslavējuši, vecāku attieksme tiek pārnesta uz citiem cilvēkiem, no kuriem baidās un kuru nosodījumu „sagaida”, patiesībā taču cilvēks nezina, ko par viņu domā apkārtējie, un pārspīlē uzmanību, kas viņam tiek pievērsta). Ja nav pamestības sajūtas, respektīvi, bijusi laba mamma, cilvēkam pēc slīkšanas bailes no ūdens nenofiksējas un fobija neattīstās.

Ārstēšana

Trīs pamatmetodes, ko var savā starpā kombinēt- medikamenti, dinamiskā psihoterapija un uzvedības terapija. Kādu ārstēšanu izvēlēties, jāizlemj pacientam kopā ar ārstu.

Vislabākā profilakse

– laimīga bērnība, siltas un drošas attiecības ar vecākiem. Ja bērns smagi pārdzīvo šķiršanās situācijas, viņš jāmierina, jāiedrošina, vecākiem jāpadomā, ka varbūt var atrast citu, bērnam labvēlīgāku risinājumu. Svarīgākie ir pirmie trīs dzīves gadi, ja tajos ar savu mazuli būsiet daudz kopā, būsiet dzirdīgi un atsaucīgi, tad vēlāk viņš vecāku prombūtni pārdzīvos daudz vieglāk, un raudāšana, atstājot mazo bērnudārzā, nebūs daļa no jūsu ikdienas.

Stratēģijas baiļu pārvarēšanai

Ja nobijies ir bērns- vislabākais būt viņam līdzās, iedrošināt, tik ilgi, līdz bērns pats signalizē, ka tagad atbalstu viņam vairs nevajag (piemēram, dodas iekšā citu bērnu pulkā).

Arī pieaugušajiem uzticama cilvēka atbalsts un klātbūtne ievērojami mazina vai pat izkliedē bailes un nedrošību, tomēr, bieži to izmantojot, mazinās paša spēju tikt galā un var izveidoties atkarīgas attiecības. Palīdz arī uzticama cilvēka klātbūtnes iztēlošanās, saruna ar viņu domās.

Noderīgas ir atslābināšanās un elpošanas tehnikas.

Spēcīgu baiļu situācijā jācenšas paskatīties uz situāciju „no malas”, distancēti, ar pētniecisku interesi piefiksējot savas izjūtas un to maiņu.

Ja bailes atkārtojas, jāatgādina sev iepriekšējā pieredze- „es jau to vienreiz pārcietu, lai arī ļoti uztraucos, nekas briesmīgs ar mani nenotika, tāpat būs arī šoreiz”.

Ja trauksme sākas nakts laikā, labi ir apēst karoti medus vai izdzert krūzīti silta piena vai kakao.

Paturēt prātā, ko no trauksmes (bailēm) nevar nomirt, sajukt prātā, zaudēt kontroli pār sevi.

Emociju savstarpējās regulācijas tehnika balstās uz to, ka viena emocija izstumj otru, piemēram, dusmas izstumj bailes. Ja ir bail iet pār tiltu, tad ar iztēles palīdzību jāsakopo sevī dusmas un jādodas pāri, pie sevis dusmīgi baroties un žestikulējot.

Nemēģināt sev palīdzēt, lietojot alkoholu, kafiju, tabaku!

Runājot par pieaugušajiem, šie ieteikumi vairāk attiecināmi uz iracionālu jeb fobisku baiļu pārvarēšanu.

Sievietes ar agorafobiju pieredze…Lasīt vairāk